Mēs, cilvēki, esam sociālie dzīvnieki, un mums vienmēr ir nepieciešams kāds, kas runā vai dalās ar mūsu viedokļiem, ziņām un pat jūtām. Komunikācija ir būtiska mūsu dzīves daļa, neatkarīgi no tā, vai mēs kaut ko sakām, vai ne, tā automātiski pārraida mums apkārtējo personu, jo tā ir neizbēgama. Tā var būt intrapersonāla komunikācija vai starppersonu komunikācija. Galvenā atšķirība starp intrapersonālo un starppersonu komunikāciju ir tā, ka pirmais ir neredzams, jo tas notiek mūsu prātā, pēdējais ir redzams, jo tas notiek starp vairākām pusēm.
Salīdzinājuma diagramma
| Salīdzinājuma pamats | Intrapersonāla komunikācija | Starppersonu komunikācija |
|---|---|---|
| Nozīme | Intrapersonāla komunikācija ir tāda, kas mums ir ar sevi, ti, komunikācija, kas notiek mūsu prātā. | Starppersonu komunikācija ir saziņa starp divām vai vairākām personām, izmantojot mutiskus vai neverbālus ziņojumus. |
| Iesaistītās personas | Viens | Vismaz divas |
| Notikums | Nepārtraukta cilvēka daba dēļ. | Regulāra, sociālo vajadzību dēļ. |
| Mediji | Ir iesaistītas tikai personas iekšējās sajūtas. | To atbalsta verbāls un neverbāls medijs. |
| Noraizējies par | Domāšana un analīze | Ideju vai informācijas apmaiņa un apmaiņa |
Intrapersonālas komunikācijas definīcija
Saziņa ar sevi ir intrapersonāla komunikācija. Tas ietver domāšanu, analīzi, interpretāciju, novērtēšanu, domāšanu, sajūtu utt. Tas ir jāatspoguļo individuālais cilvēks, lai kaut ko noskaidrotu.
Tā ir darbība, kas notiek mūsu prātā; kur cilvēks ir iesaistījies sarunā ar sevi, kas pazīstams kā “pašapziņa” vai “iekšēja runa”. Aktivitāte var būt monologs vai iekšējais dialogs, ti, kad jūs iedomāties sarunu, savā prātā ar pārējo. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka sūtītājs un saņēmējs ir viena un tā pati persona.
Iekšējais diskurss, Solo-vokālā komunikācija un Solo rakstiskā saziņa ir trīs līmeņi intrapersonālai komunikācijai. Trīs aspekti, kas regulē personisko komunikāciju, ir šādi:
- Paškoncepcija. Paškoncepcija nosaka, kā indivīds sevi uzņem, orientējoties uz citiem. Trīs pašvērtējuma faktori ir:
- Ticība
- Vērtība
- Attieksme
- Uztvere : Tas ir tas, ko prāts saņem un izpaužas no ārpasaules.
- Cerība : indivīda nākotnes prognozēšana, ka kaut kas varētu notikt.
Starppersonu komunikācijas definīcija
Starppersonu komunikācija ir viena līdz viena saziņa starp divām vai vairākām personām, kur ideju, informācijas vai ziņojumu apmaiņa notiek caur kanālu. Tā var būt saskarsme starp pusēm, komunikācija pa pastu, telefonu un tamlīdzīgi.
Starppersonu komunikācijā veids, kā kaut kas tiek teikts, ir tikpat svarīgs kā tas, kas tiek teikts. Tātad, balss tonis, ķermeņa valoda, žesti, sejas izteiksmes, lielā mērā ietekmē saņēmēju. Starppersonu komunikācijas iezīmes ir šādas:
- Nenovēršams : kad mēs cenšamies nevienam neko neteikt, tas kaut ko saka par mūsu garastāvokli, attieksmi vai dabu, ti, nevis ar vārdiem, bet ne verbāliem signāliem.
- Neatgriezeniska vai neatkārtojama : kad kaut kas tiek teikts, to nevar atņemt, tāpēc nedz tas nav atgriezenisks, nedz atkārtojams.
- Komplekss : Sakarā ar dažiem mainīgajiem, kas iesaistīti komunikācijā, tas ir sarežģīts process. Saziņas procesā izmantotie vārdi gan sūtītājam, gan saņēmējam var nebūt tādi paši, un tas sarežģī procesu.
- Konteksts : kontekstam ir nozīmīga loma komunikācijas procesā, jo tur ir psiholoģisks, vides, situācijas un relāciju konteksts.
Galvenās atšķirības starp starppersonu un starppersonu komunikāciju
Starppersonu un starppersonu komunikācijas atšķirību var skaidri izteikt, pamatojoties uz šādiem iemesliem:
- Saziņa, kas mums ir ar sevi, ti, komunikācija, kas notiek mūsu prātā, ir pazīstama kā intrapersonāla komunikācija. Saziņa starp divām vai vairākām personām, izmantojot verbālās vai neverbālās ziņas, tiek saukta par starppersonu komunikāciju.
- Intrapersonāla komunikācija ir saziņa ar sevi, tāpēc tajā ir iesaistīta tikai viena persona. Gluži pretēji, starppersonu komunikācija vienmēr ir starp divām vai vairākām personām.
- Intrapersonāla komunikācija notiek nepārtraukti, jo tā ir cilvēka tendence domāt, analizēt un interpretēt lietas. Savukārt starppersonu komunikācija notiek regulāri personīgā un profesionālā līmenī.
- Intrapersonālajā komunikācijā ir iesaistītas tikai indivīda iekšējās sajūtas. Pretstatā tam, starppersonu komunikācijai ir nepieciešams mediji, ti, nodot ziņu otrai pusei.
- Intrapersonālajā komunikācijā ir balstīta uz domāšanu un analīzi, savukārt starppersonu komunikācija ir saistīta ar ideju, informācijas, viedokļu, jūtu un tā tālāk apmaiņu.
Secinājums
Intrapersonāla komunikācija ir starppersonu komunikācijas pamats, jo mūsu pieredze, uz kuru balstās mūsu uztvere, un mūsu uztvere ietekmē mūsu mijiedarbību ar citām personām. Intrapersonālajā komunikācijā informācija vienmēr tiek glabāta cilvēka prātā, tomēr starppersonu komunikācijā informācija tiek pārnesta no vienas personas uz citu.
