Starpība starp tiešo demokrātiju un netiešo demokrātiju

• 2019

Demokrātija ir tāda valdības forma, kurā augstākā vara ir cilvēku rokās. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir viena balss, ko var nodot par labu valdības politikai vai pret to. Turklāt demokrātijā pilsoņu reakcija ir valdības pamats. Tā var būt tieša demokrātija vai netieša demokrātija. Tiešā demokrātija attiecas uz sistēmu, kurā pilsoņiem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Gluži pretēji, netiešā demokrātija nozīmē demokrātiju, kurā pilsoņi izvēlas savu pārstāvi, aktīvi piedalās valdības pārvaldē un rīkojas viņu vārdā.

Šajā rakstā jūs varat atrast svarīgās atšķirības starp tiešo un netiešo demokrātiju, lasīt.

Salīdzinājuma diagramma

Salīdzinājuma pamats	Tieša demokrātija	Netiešā demokrātija
Nozīme	Tiešā demokrātija attiecas uz valdības formu, kurā pilsoņi pamatoti piedalās valdības pārvaldē.	Netiešā demokrātija nozīmē demokrātiju, kurā cilvēki balso par savu pārstāvi, lai viņus pārstāvētu Parlamentā.
Politikas	Valdības politiku nosaka paši cilvēki.	Cilvēki ievēl savus pārstāvjus, lai pieņemtu lēmumus par valdības politiku.
Likumdošana	Visa kopiena veido likumdevēju.	Uzvarētāju partijas pārstāvji veido valdību un ir daļa no likumdevēja.
Piemērotība	Valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazs.	Valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir liels.

Tiešās demokrātijas definīcija

Tieša demokrātija vai citādi saukta par tīru demokrātiju vai līdzdalības demokrātiju, kurā lēmumus, kas attiecas uz valdības likumiem un politiku, pieņem tieši cilvēki. Tas prasa tiešu valsts pilsoņu līdzdalību ikdienas lēmumu pieņemšanā un valdības pārvaldībā. Šveice ir viena no valstīm, kur valda tieša demokrātija.

Šādā valdības formā katrs likums, politika vai rēķins tiek pieņemts tikai tad, ja par to ir balsojuši visi valsts pilsoņi. Šeit visi valdības iedzīvotāji pulcējas, uzdod diskusijas, lai rastu visiem pieņemamu lēmumu. Tātad, valsts pilsoņiem ir tiešs viedoklis formulējošajos likumos un lietās, kas viņus ietekmē.

Netiešās demokrātijas definīcija

Netieša demokrātija vai tautas saukšana par pārstāvības demokrātiju ir valdības sistēma, kurā cilvēki izvēlas savus pārstāvjus, pārstāvēt tos Parlamentā un aktīvi piedalās valdības vadīšanā.

Tātad pilsoņu līdzdalība ir ierobežota, pieņemot svarīgus lēmumus un formulējot politiku. Indija ir parastais netiešās demokrātijas piemērs.

Netiešā demokrātijā no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts politiķis, kas pārstāv cilvēkus, kas balsoja par viņu parlamentā. Tā balstās uz brīvām un godīgām vēlēšanām, kurās tiem, kas šobrīd valda, ir taisnīgas un taisnīgas iespējas zaudēt. Līdz ar to ievēlētais politiķis var tikt noņemts no amata un atbildīgs par viņu darbu sabiedrībai.

Galvenās atšķirības starp tiešo un netiešo demokrātiju

Atšķirību starp tiešo un netiešo demokrātiju var skaidri izteikt, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

1. Tiešo demokrātiju var raksturot kā valdības sistēmu, kur likumu īstenošana ir iespējama ar visu valsts pilsoņu vispārējo balsojumu. No otras puses, netiešā demokrātija ir tā valdības forma, kurā valsts pilsoņi balso par pārstāvjiem, kuriem ir tiesības lemt viņu vārdā.
2. Tiešā demokrātijā lēmumus par valdības politiku, likumiem un citiem jautājumiem pieņem cilvēki. Savukārt netiešā demokrātijā cilvēki izvēlas savus pārstāvjus, pieņem lēmumus par likumu un politikas formulēšanu.
3. Tiešā demokrātijā visa sabiedrība veido likumdevēju. Saistībā ar netiešo demokrātiju, uzvarētās partijas ievēlētie pārstāvji veido valdību un ir daļa no likumdevēja.
4. Lai gan tiešā demokrātija ir vislabāk piemērota mazām valstīm, netiešā demokrātija ir laba lielām valstīm.

Secinājums

Tieša demokrātija ir skaidra demokrātija, kas ir piemērota valstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks. Tomēr to nevar praktizēt valstī ar lielu iedzīvotāju skaitu, un, ja lēmums ir jāpieņem cilvēku crores. Šī trūkuma dēļ radās reprezentatīva vai netieša demokrātija, kas pārvar tiešās demokrātijas trūkumus.