Galvenā atšķirība starp dekrētu un rīkojumu ir tā, ka dekrēts ir dots prasībā, kas nosaka attiecīgo pušu materiālās juridiskās tiesības, rīkojums tiek sniegts tiesvedības gaitā un nosaka attiecīgo pušu procesuālās tiesības. Piešķiršanas raksta fragmentā jūs varat atrast vairākus atšķirības punktus starp abiem, lasīt.
Salīdzinājuma diagramma
| Salīdzinājuma pamats | Dekrēts | Pasūtījums |
|---|---|---|
| Nozīme | Dekrēts ir oficiāls tiesas sprieduma pasludinājums, kurā izskaidrotas iesaistīto pušu tiesības attiecībā uz šo uzvalku. | Rīkojums ir oficiāls paziņojums par tiesas pieņemto lēmumu, kas nosaka pušu attiecības tiesvedībā. |
| Pāriet | Tā tiek nodota tērpā, ko ierosina prezentācija. | To var nodot izskatā, kas ierosināts ar iesniegumu, iesniegumu vai lūgumrakstu. |
| Darījumi ar | Pušu materiālās juridiskās tiesības | Pušu procesuālās likumīgās tiesības |
| Definēts šeit: | 1908. gada Civilprocesa kodeksa 2. panta 2. punkts. | 1908. gada Civilprocesa kodeksa 2. panta 14. punkts. |
| Tiesību noskaidrošana | Tā skaidri nosaka attiecīgo pušu tiesības. | Tā var vai nevar skaidri noteikt attiecīgo pušu tiesības. |
| Numurs | Tērpus ir tikai viens dekrēts. | Uzvalkā var būt daudz pasūtījumu. |
| Tips | Tas var būt provizorisks, galīgs vai daļēji provizorisks un daļēji galīgs. | Tas vienmēr ir galīgs. |
| Apelācija | Parasti tas ir pārsūdzams, izņemot gadījumus, kad to īpaši aizliedz likums. | Tas var būt pārsūdzams vai neapstrīdams. |
Dekrēta definīcija
Saskaņā ar 1908. gada Civilprocesa kodeksa 2. panta 2. punktu dekrēts ir tiesas nolēmuma juridisks paziņojums, kas nosaka prasītāja un atbildētāja tiesības, par visiem vai jebkuriem lietas jautājumiem. Tas ir atvasināts no sprieduma, ti, dekrēts tiek izveidots, kad tiek pasludināts spriedums, nevis datums, kad tas ir pienācīgi parakstīts un pilnvarots.
Dekrēts var būt provizorisks vai galīgs, ja ir nepieciešama turpmāka procedūra, kas nepieciešama pirms uzvaras nodošanas. Ja gadījumā, ja kāds no lietas izskatīšanas jautājumiem ir atrisināts, tad tas ir provizorisks dekrēts, bet tad, kad visi lietas jautājumi ir atrisināti, to sauc par galīgo dekrētu. Provizoriskais dekrēts nav balstīts uz galīgo, bet galīgais dekrēts ir balstīts uz iepriekšējo dekrētu.
Dekrētā ir divas puses, proti, dekrēta īpašnieks - persona, kuras labā dekrēts tiek pieņemts, un parādnieks - persona, pret kuru pieņemts dekrēts.
Rīkojuma definīcija
Rīkojumu var definēt kā tiesas, tiesneša vai tiesnešu tiesas lēmuma juridisko deklarāciju, kas neietver dekrētu, nosakot tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju, tiesvedību, tiesas procesu vai apelāciju. .
Precīzāk, rīkojums ir virziens, ko tiesnesis vai tiesa ir piešķīris pusei uz tiesu, lai veiktu kādu konkrētu darbību vai atturētu viņu no konkrētu darbību veikšanas vai novirzītu valsts amatpersonu veikt noteiktas darbības, ir pazīstams kā kārtībā.
Rīkojums attiecas uz tādiem procesuāliem aspektiem kā apstrīdēto pušu iesaistīšana, pārtraukšana, grozīšana vai izņemšana.
Galvenā atšķirība starp dekrētu un rīkojumu
Atšķirību starp dekrētu un rīkojumu var izdarīt skaidri, pamatojoties uz šādiem iemesliem:
- Par oficiālo tiesas sprieduma pasludināšanu, kurā izskaidrotas iesaistīto pušu tiesības spriedumā, tiek saukts par dekrētu. Tiesas pieņemto sprieduma juridisko paziņojumu, kas nosaka pušu attiecības tiesvedībā, sauc par rīkojumu.
- Dekrēts tiek dots tērpus, ko ierosina prezentācija. Gluži pretēji, rīkojums tiek sniegts uzvalkā, ko ierosina, iesniedzot iesniegumu, iesniegumu vai lūgumrakstu.
- Dekrēts attiecas uz apstrīdēto pušu juridiskajām pamattiesībām, bet rīkojumā ir ņemtas vērā attiecīgo pušu procesuālās tiesības.
- Lai gan dekrēts ir definēts Civilprocesa kodeksa 2. panta 2. punktā, 1908. gada rīkojums ir noteikts likuma 2. panta 14. punktā.
- Dekrētā skaidri norādītas sūdzības un atbildētāja tiesības. Saistībā ar šo, pasūtījuma gadījumā, var vai nevar skaidri noskaidrot sūdzības un atbildētāja tiesības.
- Uzvalkā var būt daudz pasūtījumu, kamēr tērps ir tikai viens dekrēts.
- Dekrēts var būt provizorisks, galīgs vai daļēji provizorisks un daļēji galīgs, bet rīkojums vienmēr ir galīgs.
- Dekrēts parasti ir pārsūdzams, izņemot gadījumus, kad to īpaši aizliedz likums. Savukārt rīkojums ir pārsūdzams un nav pārsūdzams.
Secinājums
1908. gada Civilprocesa kodeksā ir definēts gan dekrēts, gan rīkojums, ko ir piešķīrusi civiltiesa, un formāli izsakot lēmumu strīdos starp pretējām pusēm. Lai gan dekrēts beidzot izlemj, kādas tiesības ir sūdzības iesniedzējam un atbildētājam, rīkojums var skaidri noteikt vai nenoteikt tiesības.
