Īsāk sakot, abiem juridiskajiem dokumentiem ir tāds pats mērķis, bet tie ir diezgan atšķirīgi viens no otra tādā nozīmē, ka abu šo tiesību praktiskā ietekme nav vienāda. Izlasiet šo rakstu, kurā mēs izskaidrojām atšķirību starp izsaukumu un orderi.
Salīdzinājuma diagramma
Salīdzinājuma pamats | Izsaukt | Orderis |
---|---|---|
Nozīme | Pieprasīt nozīmē tiesisko kārtību, ko tiesnesis izsniedz atbildētājam vai lieciniekam attiecībā uz tiesvedību. | Orderis ir tiesas izsniegta atļauja, kas ļauj policijas darbiniekam veikt darbību, kas nav ietverta to darbības jomā. |
Satur | Instrukcija ierasties tiesā vai uzrādīt dokumentu vai lietu. | Atļauja policistam aizturēt apsūdzēto un iesniegt viņu tiesā. |
Adresēts | Atbildētājs vai liecinieks | Policists |
Mērķis | Paziņot personai par juridisko pienākumu ierasties tiesā. | Lai apsūdzētos tiesā, kas ignorēja izsaukumu un neparādījās. |
Izsaukuma definīcija
Tiesa, izsaukums ir tiesas izdots paziņojums personām, kas iesaistītas tiesas prāvā, kurā ir rīkojums ierasties tiesā vai sagatavot dokumentu / lietu. To var izskaidrot kā juridisku dokumentu, kas nodots pusei, ti, atbildētājam vai lieciniekam, attiecībā uz tiesas procesu.
Ja lietu ierosina prasītājs (cietusī puse), pret atbildētāju (apsūdzēto), pavēstes tiek pasniegtas. Tiesa izdod pavēles uzaicinājumu atbildētājam paziņot, ka viņš / viņa tiek iesūdzēts, nodrošinot taisnīgu tiesu. To izsniedz arī citām personām, kas ir tieši vai netieši iesaistītas lietā.
Uzaicinājums ir rakstisks, izveidots divos eksemplāros, ko pienācīgi parakstījis attiecīgās tiesas priekšsēdētājs vai augstākās tiesas pilnvarots ierēdnis.
Tiesas policijas darbinieks vai amatpersona vai jebkura cita persona, kas ir valsts ierēdnis, iesniedz apsūdzību atbildētājam. Tomēr lieciniekam izsniegto izsaukumu viņam izsniedz reģistrēta vēstule, kurā apliecinājuma vēstuli jāparaksta lieciniekam, saņemot izsaukumu.
Ordera definīcija
Ar terminu "orderis" mēs saprotam tiesneša vai tiesneša rakstisku atļauju, kas ļauj policijas darbiniekam veikt konkrētu darbību, kas citādi tiktu saukta par nelikumīgu, jo akts ir pretrunā ar pilsoņu pamattiesībām. Orderis tiek izmantots, lai aizturētu kādu, meklētu telpas, konfiscētu īpašumu vai veiktu jebkādu šādu darbību, kas nepieciešama tiesiskuma regulēšanai.
Orderis tiek izsniegts noteiktajā formātā rakstveidā, ko pienācīgi parakstījis priekšsēdētājs un kurā ir tiesas zīmogs. Tajā ir norādīts tiesībsargājošā amatpersonas vārds un uzvārds, kurš to izpilda, un tajā ir arī aizturējamā vārda nosaukums un apraksts. Turklāt tas nosaka nodarīto nodarījumu.
Galvenās atšķirības starp izsaukumu un orderi
Turpmāk minētie punkti attiecas uz atšķirību starp izsaukumu un orderi:
- Uzaicinājumu var saprast kā tiesisko kārtību, ko prezidējošais ierēdnis izsniedz atbildētājam vai lieciniekam, vai jebkuru citu lietā iesaistītu personu. Gluži pretēji, orderi raksturo kā rakstisku atļauju, ko izdevusi tiesu amatpersona, proti, tiesnesis vai maģistrāts, kas pilnvaro policijas darbinieku veikt tiesvedības regulējumu.
- Uzaicinājumā ir tiesas rīkojums ierasties tiesā vai uzrādīt dokumentu vai lietu, kuras neatbilstība radīs orderi pret šo personu. Savukārt orderis ir tiesībaizsardzības amatpersonas oficiāla atļauja apcietināt apsūdzēto un iesniegt tiesā.
- Uzaicinājums adresēts atbildētājam vai lieciniekam vai jebkurai citai personai, kas saistīta ar lietu, bet orderis adresēts policijas darbiniekam.
- Uzaicinājuma mērķis ir informēt personu par juridisko pienākumu ierasties tiesā. Pretēji tam, orderis tiek izsniegts ar mērķi celt apsūdzēto tiesā, kurš nav ieradies tiesā pat pēc tam, kad viņš ir uzaicināts.
Secinājums
Uzaicinājums un orderis ir divi juridiski dokumenti, kas satur rakstisku rīkojumu, ko tiesa izskata pēc lietas reģistrēšanas, kas pieprasa dokumentā minētajai personai ierasties tiesā noteiktajā datumā.
Pirmkārt, tiesa izdod izsaukumu personai saistībā ar tiesvedību, kas ierobežo viņu ierasties tiesnesim noteiktajā laikā un dienā, vai citādi, tiesa izdod orderi pret šo personu.