Gluži pretēji, naudas rēķins tiek prezentēts Parlamenta zemākajā namā, ti, Lok Sabha, lai to apspriestu ministrs. Ir vairāki punkti, kas parastu rēķinu nošķir no naudas rēķina, kas tiek apspriests tālāk norādītajos punktos.
Salīdzinājuma diagramma
| Salīdzinājuma pamats | Parastais likumprojekts | Naudas rēķins |
|---|---|---|
| Nozīme | Parasts ir jebkurš rēķins, kurā ir jautājumi, kas nav iekļauti naudas rēķinā, finanšu rēķinā, rīkojumā, kas aizstāj rēķinus, un konstitūcijas grozījumu rēķini. | Naudas rēķins attiecas uz valdības likumprojektu, kas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar naudu, piemēram, nodokļu, aizņēmumu, valsts izdevumu uc uzlikšana un atcelšana. |
| Ievads | Ieviests Parlamenta zemākajā namā vai augšējā namā, ministram vai privātajam biedram. | Parlamenta ministrijā ieviesa tikai ministrs. |
| Priekšsēdētāja ieteikums | Nav nepieciešams | Obligāts |
| Priekšsēdētāja pilnvaras | Priekšsēdētājs var apstiprināt, noraidīt vai atgriezt rēķinu atkārtotai izskatīšanai. | Priekšsēdētājs var apstiprināt vai noraidīt rēķinu. |
| Rajja Sabha | Tā var grozīt, noraidīt vai sniegt ieteikumus parastajam rēķinam. | Tā var sniegt ieteikumus tikai par naudas rēķinu. |
| Saimniecības periods | Rajja Sabha var turēt naudas rēķinu ne ilgāk par 6 mēnešiem. | Rajja Sabha var turēt naudas rēķinu uz laiku, kas nepārsniedz 14 dienas. |
| Speaker apstiprināšana | Ja likumprojektu pirmo reizi ievada apakšējā namā, runātāja apstiprinājums nav nepieciešams, pārsūtot to augšējā namā. | Tas prasa Speaker apstiprinājumu, pārsūtot to augšējā namā. |
| Kopīga sēde | Var turēt strupceļa gadījumā. | Nevar noturēt. |
Parastā likumprojekta definīcija
Parasto likumprojektu raksturo kā projektu, kas satur ierosināto likumu, kam jāiet cauri dažādiem posmiem, lai kļūtu par likumu. Tajā ir iekļauti visi jautājumi, kas nav iekļauti naudas rēķinā, finanšu rēķinā, rīkojumā, kas aizstāj rēķinus, un konstitūcijas grozījumu rēķini. To var prezentēt diskusijai jebkurā no abām mājām privāts loceklis vai ministrs.
Pieņemsim, ka likumprojekts tiek ieviests Parlamenta apakšējā namā un pēc tam, kad tas ir pagājis, tas tiek nosūtīts augšējā namā, kas var nodot rēķinu vai ierosināt grozījumus rēķinā un sešu mēnešu laikā nodot to zemākajai ēkai. Kad abas mājas iziet likumprojektu, tas tiek nosūtīts priekšsēdētājam par viņa piekrišanu. Priekšsēdētājs var dot savu piekrišanu vai paturēt to atpakaļ vai atdot rēķinu atkārtotai izskatīšanai.
Ja abas mājas nepiekrīt vai ja rēķinu pārējo māju tur vairāk nekā sešus mēnešus, tad priekšsēdētājs sasauc abu māju kopīgu sēdi. Lok Sabha runātājs vada kopīgo sesiju, un, lai atrisinātu strupceļu, ir nepieciešams vienkāršs vairākums.
Naudas rēķina definīcija
Naudas rēķins ir likumprojekts, kas satur likumu, kas attiecas uz nodokļu, aizņēmumu, konsolidēto fondu līdzekļu apropriāciju un atcelšanu, revīziju un grāmatvedību utt. Sauc par naudas rēķinu. Šos rēķinus var apspriest tikai Cilvēku namā, proti, Lok Sabha un to arī tikai ministrs.
Pēc tam, kad likumprojektu ir pieņēmusi zemākā māja, tā tiek nodota Augšējā namā vai Valstu namā, ti, Rajja Sabha, kas var apstiprināt rēķinu vai ierosināt izmaiņas rēķinā, bet tai nav tiesību to noraidīt. Pēc tam četrpadsmit dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas rēķins ir jāatdod zemākajai ēkai.
Tagad, apakšējā mājā, ir jāpieņem vai jānoraida Augšējā namu ieteikumi. Ja apakšējā māja pieņem ieteikumu, rēķinu uzskata par pieņemtu abās mājās. Un, ja Apakšstāva ieteikumus nepieņem, tad arī tiek uzskatīts, ka abas mājas ir pagājušas. Turklāt, ja rēķins netiek atgriezts Lok Sabha noteiktajā termiņā, tad rēķinu uzskata par nodotu abās palātās.
Pēc tam, kad rēķins ir nosūtīts priekšsēdētājam viņa piekrišanai, kas var apstiprināt un noraidīt rēķinu. Un, tiklīdz tas ir apstiprināts, tas kļūst par aktu.
Galvenās atšķirības starp parasto likumprojektu un naudas likumprojektu
Atšķirību starp parasto rēķinu un naudas rēķinu var skaidri norādīt uz šādiem iemesliem:
- Parastu rēķinu var saprast kā jebkuru rēķinu, kurā ņemti vērā citi jautājumi, kas nav naudas rēķina, finanšu rēķina, rēķinu aizstājoša rīkojuma un konstitūcijas grozījumu rēķini. No otras puses, naudas rēķins nozīmē likumprojektu, kas attiecas uz naudas jautājumiem, piemēram, nodokļu, valsts izdevumu, konsolidēto fondu, aizņēmumu uc uzlikšanu, grozīšanu un atcelšanu.
- Parastos rēķinus ievieš ministrs vai privāts loceklis kādā no abām Parlamenta palātām. Un otrādi, naudas rēķinu Parlamenta apakšējā palātā ievieš tikai ministrs.
- Parastu rēķinu gadījumā priekšsēdētājs neiesniedz ieteikumus, bet naudas rēķiniem ir nepieciešams priekšsēdētāja ieteikums.
- Runājot par naudas rēķinu, prezidents var pieņemt vai noraidīt rēķinu. Atšķirībā no parastā rēķina, kurā prezidents var pieņemt, noraidīt vai atgriezt rēķinu par pārskatīšanu.
- Rajja Sabha var grozīt vai noraidīt parasto rēķinu. Tomēr tā var sniegt ieteikumus tikai naudas rēķinam, bet nevar to noraidīt.
- Otra Parlamenta ēka var aizturēt parasto rēķinu ne ilgāk par 6 mēnešiem. Savukārt Rajja Sabha var turēt naudas rēķinu ne ilgāk kā 14 dienas.
- Speaker sertifikācija nav nepieciešama, ja rēķinu pirmo reizi ievada Lok Sabha, bet to nodod Rajya Sabha. Pretēji runātāja apstiprinājums kļūst obligāts naudas rēķina gadījumā.
- Parastā rēķina gadījumā, kad abas mājas ir nesaskaņas vai kad otra māja uztur rēķinu ilgāk par sešiem mēnešiem, var rasties nāves situācija. Gluži pretēji, naudas rēķina gadījumā nav izredžu strupceļā, un tāpēc abas mājas nav kopīgas.
Secinājums
Abi rēķinu veidi attiecas uz dažādiem jautājumiem, jo naudas rēķinā tiek izskatīti naudas jautājumi, parasts rēķins var būt rēķins, kas neattiecas uz lietām, kas saistītas ar naudu, finansēm, grozījumiem un jebkuru rēķinu nomaiņu. Kopumā abi rēķini atšķiras no noteikumiem attiecībā uz ieviešanu, ieteikumiem, turēšanas periodu, kopīgu sēdēšanu utt.
