Starpība starp GATT un PTO

• 2019

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) tika izstrādāta 1947. gadā, kura mērķis bija uzsākt starptautisko tirdzniecību, liberalizējot politiku un likvidējot tarifus. Tam sekoja Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), kas ir globāla organizācija, kas veicina un atvieglo tirdzniecību starp valstīm un palīdz risināt tirdzniecības strīdus.

GATT ir daudzpusēja vienošanās starp vairākām pasaules valstīm, kas regulē starptautisko tirdzniecību. Tās galvenais mērķis ir samazināt tarifus līdz ievērojamai summai un atcelt citus tirdzniecības šķēršļus. Bet 1995. gadā PTO aizstāja PTO. PTO ir lielākas pilnvaras un papildfunkcijas, risinot starptautiskos ekonomikas jautājumus. Līdz ar to ir liela atšķirība starp šīm divām, kas ir paskaidrotas tālāk tekstā, lasiet.

Salīdzinājuma diagramma

Salīdzinājuma pamats	GATT	PTO
Nozīme	VVTT var raksturot kā noteikumu kopumu, kas stājās spēkā daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā, lai veicinātu starptautisko tirdzniecību un likvidētu starpvalstu tirdzniecības šķēršļus.	PTO ir starptautiska organizācija, kas izveidojās, lai pārraudzītu un liberalizētu tirdzniecību starp valstīm.
Iestāde	Tai nav institucionālas pastāvēšanas, bet tam ir neliels sekretariāts.	Tai ir pastāvīga institūcija kopā ar sekretariātu.
Dalībnieku valstis	Līgumslēdzējas puses	Dalībnieki
Saistības	Pagaidu	Pilna un pastāvīga
Pieteikums	GATT noteikumi attiecas tikai uz preču tirdzniecību.	PTO noteikumi ietver pakalpojumus un intelektuālā īpašuma aspektus kopā ar precēm.
Nolīgums	Tās nolīgums sākotnēji ir daudzpusējs, bet vēlāk tam tiek pievienots daudzpusējs nolīgums.	Tās nolīgumi ir tikai daudzpusēji.
Iekšzemes tiesību akti	Atļauts turpināt	Nav atļauts turpināt
Strīdu izšķiršanas sistēma	Lēns un neefektīvs	Ātra un efektīva

Par GATT

GATT paplašina vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, ir starptautisks tirdzniecības līgums, kas stājās spēkā 1947. gadā, tieši pēc otrā pasaules kara Bretonvudas nolīguma rezultātā. Tā ir daudzpusēja juridiska vienošanās, kuru parakstīja 23 valstis. Tas tika pieņemts, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, kuras mērķis ir paplašināt pasaules tirdzniecību, atceļot šos tirdzniecības šķēršļus, piemēram, samazinot tarifus, kvotas, subsīdijas utt.

Šajā sakarā ir trīs galvenie noteikumi, kas ir:

• Kad runa ir par tarifu, visas dalībvalstis tiek uzskatītas par vienādām.
• Importa un eksporta skaita ierobežojumi ir aizliegti, taču uz tiem attiecas daži izņēmumi.
• Ir izstrādāti īpaši noteikumi, lai veicinātu jaunattīstības valstu tirdzniecību.

Gadu gaitā nolīgumā ir veiktas izmaiņas. GATT palika līdz 1994. gadam, pēc tam to aizstāja ar PTO, un tajā laikā līgumslēdzēju pušu (dalībvalstu) skaits bija 123.

Par PTO

PTO ir Pasaules tirdzniecības organizācija, tā ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar starpvalstu tirdzniecības noteikumiem, kas atrodas Ženēvā, Šveicē. Būtībā pastāv nolīgums, ko sauc par PTO nolīgumu, kas ir pienācīgi parakstīts un apspriests ar pasaules dalībvalstīm un apstiprināts to parlamentos.

Patiesībā PTO ir vieta, kur dalībvalstu valdības cenšas atrisināt savas tirdzniecības problēmas, ar kurām tās saskaras tirdzniecības laikā ar citām valstīm. Dalībvalstu valdības (kas var būt ministri vai viņu vēstnieki vai delegāti) darbojas PTO un visi lēmumi tiek pieņemti arī vienprātīgi.

Organizācija palīdz preču un pakalpojumu ražotājam rīkoties taisnīgi un godīgi, veikt uzņēmējdarbību visā pasaulē. Tā mērķis ir liberalizēt tirdzniecību visu tautu labā, taču tas arī rada zināmus šķēršļus, piemēram, nodrošināt patērētāju aizsardzību vai apturēt slimības izplatīšanos.

Galvenās atšķirības starp GATT un PTO

Turpmāk minētie punkti izskaidro atšķirību starp GATT un PTO:

1. VVTT attiecas uz starptautisku daudzpusēju līgumu, ko parakstījušas 23 valstis, lai veicinātu starptautisko tirdzniecību un likvidētu starpvalstu tirdzniecības šķēršļus. Gluži pretēji, PTO ir globāla struktūra, kas aizstāja VVTT un nodarbojas ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem starp dalībvalstīm.
2. Lai gan VVTT ir vienkārša vienošanās, nav institucionālas pastāvēšanas, bet ir neliels sekretariāts. Savukārt PTO ir pastāvīga institūcija kopā ar sekretariātu.
3. Iesaistītās valstis tiek sauktas par līgumslēdzējām pusēm VVTT, savukārt PTO tās sauc par dalībvalstīm.
4. GATT saistības ir provizoriskas, un pēc 47 gadiem valdība var izdarīt izvēli to uzskatīt par pastāvīgu vai nē. No otras puses, PTO saistības ir pastāvīgas kopš paša sākuma.
5. PTO darbības joma ir plašāka nekā PTO darbības joma, jo VVTT noteikumi tiek piemēroti tikai tad, kad tirdzniecība notiek ar precēm. Pretstatā PTO, kuru noteikumi ir piemērojami pakalpojumiem un intelektuālā īpašuma aspektiem kopā ar precēm.
6. GATT nolīgums galvenokārt ir daudzpusējs, bet vēlāk tam tiek pievienots daudzpusējs nolīgums. Turpretī PTO nolīgumi ir tikai daudzpusēji.
7. Iekšzemes tiesību aktiem ir atļauts turpināt VVTT, bet tas nav iespējams PTO gadījumā.
8. GATT strīdu izšķiršanas sistēma bija lēnāka, mazāk automātiska un uzņēmīga pret bloķēšanu. Atšķirībā no PTO, kuras strīdu izšķiršanas sistēma ir ļoti efektīva.

Secinājums

GATT īstenošanas galvenais mērķis bija palielināt starpvalstu tirdzniecību pasaulē, lai pēc otrā pasaules kara nostiprinātu ekonomisko stabilitāti. Tas ir PTO pamats, kas padarīja atvērtu tirdzniecību starp valstīm, bet arī saglabāja dažus šķēršļus visu labā.