Zināšanas ir informācijas uzkrāšana, kas iegūta, izmantojot izglītību vai pieredzi. No otras puses, gudrība ir tad, kad jūs izmantojat savas zināšanas citu labā. Šajā rakstā mēs esam vienkāršojuši atšķirību starp zināšanām un gudrību.
Salīdzinājuma diagramma
| Salīdzinājuma pamats | Zināšanas | Gudrība |
|---|---|---|
| Nozīme | Informācijas un faktu vākšana par kaut ko vai kādu no mācīšanās un pieredzes ir zināšanas. | Gudrība ir spēja spriest un izdarīt pareizās izvēles dzīvē. |
| Kas tas ir? | Organizēta informācija | Lietišķās zināšanas |
| Daba | Selektīvs | Aptverošs |
| Process | Deterministisks | Nav deterministisks |
| Rezultāts | Saprašana | Spriedums |
| Pieeja | Teorētiski | Garīgais |
| Iegūšana | Tas tiek iegūts vai iemācīts. | Tas ir izstrādāts. |
| Saistīts ar | Prāts | Dvēsele |
Zināšanu definīcija
Termins "zināšanas" vienkārši attiecas uz sapratni vai apziņu, par personu, lietu vai priekšmetu, piemēram, faktiem, prasmēm, informāciju utt. Tas ir stāvoklis, ko jūs zināt par kādu konkrētu tēmu. Tā ir iepazīšanās ar dažādiem objektiem, veidu, kā darīt lietas, vietas, kultūras, notikumus, faktus, idejas utt. Tā var būt teorētiska vai praktiska prasme, kas laika gaitā iegūta, izmantojot izglītību vai pieredzi, mācoties, novērojot, pētot, apspriežot, pētot un tā tālāk.
Gudrības definīcija
Gudrība ir plašāks termins nekā zināšanas un izlūkdati. Cilvēka kvalitāte ir domāt, rīkoties vai atšķirt to, kas ir labākais, pareizais, patiesais un ilgstošs. Tā ir veselā saprāta, zināšanu un pieredzes pielietošana pareizajā laikā, vietā, veidā un situācijā, lai sekotu pēc iespējas labākam rīcības virzienam. Tā attīsta spēju spriest un dot labvēlīgus un produktīvus lēmumus dzīvē.
Zināšanas un izpratne ir gudrības pamats, bet pieredze ir atslēga gudrības sasniegšanai. Tā apvieno zināšanas un pieredzi ar ieskatiem un palielina indivīda izpratni par attiecību un dzīves jēgu.
Galvenās atšķirības starp zināšanām un gudrību
Galvenās atšķirības starp zināšanām un gudrību ir detalizēti aplūkotas turpmāk norādītajos punktos:
- Zināšanas attiecas uz informācijas un faktu vākšanu par kaut ko vai kādu no mācīšanās un pieredzes. Cilvēka spēja spriest, pielietot izglītību un pieredzi praktiskajā dzīvē un izdarīt pareizās izvēles tiek saukta par gudrību.
- Zināšanas ir nekas cits kā organizēta informācija. Tas nav saistīts ar informācijas pārpilnību, bet tam vajadzētu būt atbilstošam. Gluži pretēji, gudrība ir zināšanu kvalitāte praktiskajā dzīvē.
- Zināšanas pēc būtības ir selektīvas, būtībā tās satur tikai specializētu informāciju. Savukārt gudrība ir visaptveroša un integrēta.
- Zināšanas ir deterministiskas, bet gudrība nav deterministiska.
- Zināšanas iegūst izpratni par konkrēto priekšmetu, bet gudrība attīsta cilvēka uztveres un pamatošanas spējas.
- Zināšanu pieeja ir teorētiska. Atšķirībā no gudrības, kurai ir garīga pieeja.
- Saistībā ar iegādi zināšanas iegūst, iegūstot informāciju vai uzzinot par faktiem, veicot novērošanu vai izglītību. Atšķirībā no gudrības, kas tiek attīstīta personā ikdienas dzīves pieredzē.
- Zināšanām ir tāda pati saikne ar prātu, kā gudrība ar dvēseli.
Secinājums
Atsaucoties uz iepriekš minētajiem punktiem, var secināt, ka pastāv atšķirība starp zināšanām un gudrību, bet tie ir saistīti jēdzieni. Zināšanas bez gudrības ir iespējamas, bet gudrība bez zināšanām nav iespējama.
Lai gan zināšanas ir ierobežotas, gudrībai nav redzama gala. Zināšanām var būt pozitīva vai negatīva ietekme tādā nozīmē, ka tā var būt noderīga cilvēkiem, ja viņi izmanto pareizā veidā, bet var arī kaitēt citiem, ja viņi izmanto šīs zināšanas nepareizā virzienā. Atšķirībā no gudrības, kurai ir tikai pozitīvi rezultāti, jo tā ir zināšanu īstenošana ar aktīvu un labvēlīgu attieksmi.
