No otras puses, integrējošas sarunas var raksturot kā sarunas, kurās abas puses atrod savstarpēji pieņemamu risinājumu un uzvar kaut ko. Raksta izvilkums izskaidro atšķirību starp izplatīšanas un integrācijas sarunām.
Salīdzinājuma diagramma
| Salīdzinājuma pamats | Izplatīšanas sarunas | Integratīvās sarunas |
|---|---|---|
| Nozīme | Izplatīšanas sarunas ir sarunu stratēģija, kurā fiksēta resursu summa tiek sadalīta starp pusēm. | Integratīvās sarunas ir sarunu veids, kurā tiek izmantota savstarpēja problēmu risināšanas metode, lai palielinātu aktīvus, kas jāsadala starp pusēm. |
| Stratēģiju | Konkurētspējīga | Sadarbība |
| Resursi | Fiksētie | Nav salabots |
| Orientācija | Win-zaudēt | Win-win |
| Motivācija | Pašintereses un individuālā peļņa | Savstarpēja interese un ieguvums |
| Izdevums | Tika apspriests tikai viens jautājums. | Tiek apspriesti vairāki jautājumi |
| Komunikācijas klimats | Kontrolēta un selektīva | Atvērts un konstruktīvs |
| Attiecības | Nav augsta prioritāte | Augsta prioritāte |
Izplatīšanas sarunu definīcija
Izplatīšanas sarunas attiecas uz konkurētspējīgu sarunu stratēģiju, kas tiek izmantota, kad puses cenšas sadalīt pastāvīgus resursus, piemēram, naudu, aktīvus utt. Tas ir pazīstams arī kā nulles summa vai sarunu nobeigums tādā nozīmē, ka sarunu puses cenšas pieprasīt maksimālo daļu par sevi un tādēļ, kad viena puse uzvar vai sasniedz savus mērķus, bet otra zaudē.
Izplatīšanas sarunas izvēlas konkurējoši komunikatori, ja trūkst savstarpējas uzticēšanās un sadarbības. To bieži uzskata par labāko pieeju sarunām.
Integratīvās sarunas definīcija
Integratīvās sarunas ietver kopīgu sarunu stratēģiju, kurā puses cenšas panākt abpusēji izdevīgu risinājumu konflikta atrisināšanai.
Šajā procesā pušu mērķi un mērķi, visticamāk, tiks integrēti tādā veidā, kas rada apvienotu vērtību abām pusēm un tādējādi palielina pīrāgu. Tas uzsver savstarpēji izdevīga un pieņemama rezultāta sasniegšanu, paturot prātā ieinteresēto pušu intereses, vajadzības, bažas un vēlmes.
Šī metode ir balstīta uz vērtības radīšanas koncepciju, kas dod ievērojamu peļņu katrai pusei. Šāda veida sarunās vienlaicīgi tiek apspriesti divi vai vairāki jautājumi.
Galvenās atšķirības starp izplatīšanas sarunu un integrējošo sarunu
Starpība starp sadales un integrējošo sarunu gaitu ir izskaidrota turpmāk:
- Izplatīšanas saruna ir sarunu metode, kurā puses cenšas iegūt maksimālu vērtību sev, no noteiktiem resursiem. Savukārt integrējošas sarunas var raksturot kā sarunu stratēģiju, kas mēģina atrisināt strīdu ar savstarpēji pieņemamu risinājumu.
- Izplatīšanas sarunas ir konkurētspējīga stratēģija, bet integratīvās sarunas izmanto kopīgu pieeju.
- Izplatīšanas sarunai ir vājš orientācija. Gluži pretēji, integrējošas sarunas balstās uz abpusēji izdevīgu orientāciju.
- Ja resursi ir ierobežoti, sadales sarunas ir labākas. Pretējā gadījumā integratīvās sarunas tiek izmantotas, ja resursi ir pārpilnībā.
- Izplatīšanas sarunās puses paša intereses un individuālā peļņa motivē puses. Atšķirībā no integrējošām sarunām savstarpēja interese un ieguvums ir iesaistīto pušu motivācija.
- Izplatīšanas sarunas vienlaicīgi apspriež tikai vienu jautājumu, savukārt integrācijas sarunās tiek ņemti vērā vairāki jautājumi.
- Komunikācijas klimats ir atvērts un konstruktīvs integratīvās sarunās. Turpretī kontrolētā un selektīvā vide ir izplatīšanas sarunās.
- Ja attiecībām starp pusēm nav prioritātes, tiek izmantotas sadales sarunas. No otras puses, integrējošas sarunas tiek izmantotas, ja puses cenšas attīstīt ilgtermiņa attiecības savā starpā un tām ir ļoti augsta prioritāte.
Secinājums
Rezumējot, sarunas ir lēmumu pieņemšanas process, kurā divas puses ar atšķirīgām vajadzībām, interesēm un vēlmēm apspriež jautājumu, lai rastu risinājumu, kas ir pieņemams iesaistītajām pusēm. Izplatīšanas sarunas tiek izraudzītas pār integratīvām sarunām, kad mērķi ir būtisks jautājums starp pusēm, tomēr, ja tā nav, tad tiek izvēlēta integratīva saruna.
